Kāpēc mums tik ļoti nepieciešama nauda

Nopelnīt, aizņemties, sakrāt, saglabāt, iztērēt – ikdienā, ļoti daudz mūsu emociju ir saistītas ar naudu. To galvenā funkcija – nodrošināt mums pienācīgu dzīvi. Bet, katrs no mums pret naudu izturas citādāk, tātad, tas nozīmē, ka tā ir spējīga, ļoti daudz pastāstīt par katru no mums.

Sarunas par naudu, reti kuru ir spējīgas atstāt vienaldzīgu. Izskatās, ka teiciens, ka laime ir nevis naudā, bet tās daudzumā, mūsdienās kļūst aizvien populārāks. Lielākais vairums cilvēku uzskata, ka viņiem pietrūkst materiālās labklājības. Turklāt, daudziem, tas nav saistīts ar reālu naudas trūkumu. Cilvēkus, kuri ir tikuši pie naudas, neatstāj sajūta, ka kaut kas var notikt un viņi atkal kļūs nabagi.

Ja uz to visu skatāmies no loģiskā viedokļa, tad mūsu attieksmei pret naudu vajadzētu būt racionālai: rīkojies tā, lai tas tev nestu maksimālu peļņu. Bet reālajā dzīvē viss notiek citādāk. Psihologi apgalvo, ka veids, kā mēs pelnām naudu, tērējām to, veidojam vai neveidojam uzkrājumus, aizņemamies vai tērējam dāvanu pirkšanai, bieži vien, ir pretrunā ar visām ekonomijas aksiomām.

Zigmunds Freids pirmais pievērsa uzmanību tam, ka pieauguša cilvēka attieksmi pret naudu, bieži vien, nosaka īpatnības, kas ir saistītas ar mūsu pašu, bērnu dienu vēlmēm. Psihoanalītiskā teorija apgalvo, ka bērni gūst baudu defekācijas. Pieradinot bērnu pie podiņa, viņi var izteikt savu sajūsmu par viņa rīcību vai arī lamāt viņu, ja viņš pretojas. Pieradināšana pie podiņa sakrīt ar to attīstības posmu, kad viņš cīnās par savu autonomiju un neatkarību un tāpēc, bieži vien, tas kļūst par konflikta iemeslu. Konfliktu var pastiprināt vecāku uzvedība, kuri no vienas puses ciena fekālijas, kā bērna dāvanu, bet, no otras puses uzskata tās par kaut ko netīru, smirdīgu un cenšas no tām pēc iespējas ātrāk atbrīvoties. Psihoanalīze tieši saista traumatisko, podiņa pieradināšanas pieredzi ar turpmāko kompensētās uzvedības tipu. Tas, kā skopulis turas pie naudas, tiek izskatīts, kā bērna atteikšanās iet uz podiņa pēc vecāku pieprasījuma, atspoguļojums. Naudas izšķiedējs, tiek pielīdzināts bērnam, kurš visu laiku pieprasa atzinīgumu no vecāku puses par viņa “dāvanām” (par to vairāk lasiet šeit – http://www.proconstructeurs.com/scie-sauteuse/).

Patiesībā, mūsu uzvedību nosaka ne tikai racionālas rūpes par personīgo izdevīgumu, bet arī slēptās bailes, atminas, stereotipi un aizspriedumi. Ja mēs gribam būt savas dzīves un naudas noteicēji, tad mums ir svarīgi saprast, kāpēc naudai ir tik liela loma mūsu dzīvē, kā mēs pret to izturamies, kā tā ietekmē mūsu attiecības ar cilvēkiem.

Neskatoties uz to, ka nauda ieņem vienu no svarīgākajām vietām mūsu dzīvē, tā, pati par sevi paliek abstrakcija. Bet katram no mums, tā nozīmē to, ko mēs tajā gribam saskatīt vai arī zemapziņā ceram ar to palīdzību saņemt. Drošība, vara, ils vont couper du bois très précisément, mīlestība, apkārtējo mīlestība, brīvība, utt. No psiholoģijas viedokļa skatoties, nauda ir ideāls mūsu projekciju ekrāns: tieši tāpat kā uz ekrāna tiek projicēts attēls, tā mēs naudai piešķiram to nozīme, kura mums ir svarīga.